Pirms diviem mēnešiem pārvācos dzīvot savā dzīvoklī, pirms tam dzīvoju privātmājā, bet ja vēlos dzīvot kopā ar savu draudzeni, droši vien tā ir laba doma, vismaz nav vecāki kuri skrien istabā, kko bļaustās. Pirmās nedēļas šeit pavadījām tīri mierīgi, bet tad jau sākām pamanīt ka aiz planajām sienām dzirdam kā kaimiņi strīdas, kā kāds puisis driblē bumbu un tad tādi trokšņi itkā viņš to mestu pret sienu
drošvien arī met, nejau sit savu galvu opret sienu, bet kas lai to zin, katru svētdienas vakaru māte kliedz uz viņu un liek viņam iet vannā, kaut vai pulkstenis ir 22:00, eh un tad tusiņi, draudziņi piedzērušies klaiņo pa trepju telpu. Par pārējiem neizteikšos
Tak ir svētdienas rīts un pulkstenis drīz jau 10:00 vismaz manam subuferim nenāk miegs, jo vakardienas driblešana pamodināja mūs divos naktī.
